Lai arī trīs lielās vācu automobiļu markas ir pārstāvētas daudzos motorsporta seriālos, eksistē tikai viens čempionāts, kurā tās stājas ekskluzīvi aci pret aci – DTM. Jaunā sezona ir sākusies ar Mercedes uzvaru!
Lai arī trīs lielās vācu automobiļu markas ir pārstāvētas daudzos motorsporta seriālos, eksistē tikai viens čempionāts, kurā tās stājas ekskluzīvi aci pret aci – DTM. Jaunā sezona ir sākusies ar Mercedes uzvaru!
Pārmaiņas laiku griežos
DTM ir seriāls, ko, pateicoties ātrumam un spraigām cīņām, pazīst motorsporta entuziasti visā pasaulē, taču daļa fanu, iespējams, pat nenojauš, kādi bija tā pirmssākumi.
DTM pirmajai sezonai starts tika dots pirms vairāk nekā trim dekādēm, 1984. gadā, un tolaik to dēvēja par Vācijas sērijveida auto meistarsacīkstēm (sākot no 1986. gada, par Deutsche Tourenwagen Meisterschaft jeb Vācijas salonauto čempionātu). Tas pulcēja privātās komandas, un dažādu marku automobiļu tehniskos parametrus regulēja Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) A grupas noteikumi. Pamazām tehniskais reglaments kļuva liberālāks, un 80. gadu beigās čempionātam pievienojās ražotāju komandas.
Par DTM pirmās ēras ziedu laiku uzskatāms 90. gadu vidus: pateicoties jaunam reglamentam, sacīkšu automobiļi strauji nokļuva tehniskā progresa avangardā: tiem bija superjaudīgi turbodzinēji, oglekļa šķiedras šasija, pilnpiedziņa, ABS u.c.
Tas bija arī Mercedes-Benz panākumu laiks: Klauss Ludvigs bija ātrākais jau 1992. gadā, pretī uzvarām vadot Mercedes-Benz 190E Evo2, un viņš vēlreiz kļuva par čempionu 1994. gadā, kad sēdās pie Mercedes-Benz C klases stūres.
1995. gadā viņa panākumu atkārtoja Bernds Šneiders, kurš kļuva arī par jaunās starptautiskās sērijas (International Touring Car Series) uzvarētāju. Kopā no 1991. līdz 1995. gadam ražotāju ieskaitē čempionu tituls Mercedes-Benz rokās nenonāca tikai vienu sezonu, kad ātrākais bija Nikola Larīni ar Alfa Romeo 155 V6 Ti.
Diemžēl čempionāts, kas bija kļuvis par intriģējošu Pirmās formulas alternatīvu, piedzīvoja organizatorisku fiasko un starptautiska FIA čempionāta statusā tik aizvadīts tikai vienu reizi – 1996. gadā.
Sacīkšu apritē DTM kā Vācijas salonauto čempionāts (šoreiz ar nosaukumu Deutsche Tourenwagen Masters) atgriezās 2000. gadā, vairumam sacensību atkal notiekot Vācijā. Trasēs devās Mercedes-Benz un Opel spēkrati. Opel 2005. gada beigās gan izstājās, toties 2004. gadā bija pievienojušies Audi, bet 2014. gadā to izdarīja BMW, tā izveidojoties tagadējam sāncenšu sastāvam.
Lai kā mainītos organizatoriskā puse, DTM vienmēr bijis saistīts ar spožiem talantiem: dažādos periodos Mercedes-Benz bolīdus vadījuši ne tikai leģendārais Ludvigs un Šneiders, bet arī F1 varoņi Mika Hakkinens, Deivids Kulthards u.c.
Modernā tehnika
Lai nepieļautu nesaprātīgu izmaksu pieaugumu, ražotāji 2012. gadā vienojās par jauniem noteikumiem, kas paredzēja ātrus, atraktīvus, bet reizē iespējami līdzīgus sacīkšu auto, kas trasē garantētu spraigu spēkošanos. Tālab t.s. silueta automobiļi ir unificēti, ražotāju ziņā atstājot aerodinamiku, piekari un dzinēja vadības bloka programmatūru. Šāds princips ir spēkā arī 2016. gada sezonā.
DTM bolīda kodols ir oglekļa šķiedras monobloks, kam piestiprināts drošības karkass. 4 litru V8 dzinējs ar vairāk nekā 500 ZS jaudu ir izvietots priekšā un piedzen aizmugurējos riteņus. DTM automobilis ar pilotu uz borta sver tikai 1100 kg, un kombinācijā ar milzīgo jaudu un aerodinamiku tas dod iespaidīgu ātrumu.
Kaļot Mercedes panākumus
2016. gadā DTM tiks aizvadīts deviņos posmos, čempionātam dodoties arī dažās viesizrādēs – uz Austriju, Nīderlandi, Krieviju un Ungāriju. Katrā no posmiem notiek divi braucieni: sestdien un svētdien.
Mercedes-Benz, kas pārstāvēts ar trim komandām, jaunā sezona ir sākusies lieliski: britu pilots Pols di Resta, vadot Mercedes-AMG C63 DTM, izcīnīja uzvaru pirmajā posmā Hokenheimā, bet 2. vietā kopvērtējuma tabulā atrodas cits Mercedes pilots, Roberts Vikenss. Tas ļauj cerēt, ka Mercedes-Benz, DTM visu laiku titulētākais ražotājs, konstruktoru ieskaitē DTM modernajā ērā varētu triumfēt jau desmito reizi.
DTM sacīkšu automobilis ir perfekts partneris Mercedes-Benz C klases jaunajai kupejai. Īpašajā AMG izpildījumā, Mercedes-AMG C 63 S, tā tikai Mercedes-Benz raksturīgo eleganci apvieno ar apdullinošu dinamiku un grandiozu skanējumu: ar 507 ZS jaudu un 700 Nm griezes momentu auto līdz 100 km/h paātrinās nieka 3,9 sekundēs. Vienlaikus tā CO2 izmeši ir tikai 200 g/km.
DTM nākamais posms notiks no 20. līdz 22. maijam Špīlbergā Austrijā.
