Šis apskats un šis auto nav domāts tiem pilsētniekiem, kas ielās ikdienā lepni mokās ar apvidus auto. Šis auto ir modernākam, jaunākam, ambiciozākam cilvēkam ar citu, modernu vērtību skalu.
Šeit nav Itālija, tomēr arī Rīgas ielas, kurās bez joslu apzīmējumiem auto saspiežas vairākās joslās, mēdz būt izaicinājums, ja jums ir liels auto. Arī "auto novietošana" ar lielu auto ir izaicinājums, ko par laimi veiksmīgi "risina" Rīgas noteiktās salīdzinoši augstās ielu malu cenas. Ko šie cilvēki darītu bez atpakaļgaitas kamerām un sensoriem, man nav skaidrs :)
Tāpēc tavai pilsētnieka automašīnai, ja tev nav bērnu bars vai sērfinga dēlis, nav jābūt lielam. Drīzāk šim auto ir jābūt stilīgam, ar kaut ko īpašam un "kaut ko" apliecinošam. Radošā un pie naudas esošā 20 - 40 gadu paaudze ar "izmēru" lielīties uzskata par neradošu "pasākumu", tāpēc auto ir jābūt ar kaut ko īpašam.
Un tā ir jaunā A klase, kas ir veiksmīgi pārvērtusies no vācu tantu auto par "millenial gizmo modžo pilsētvāģi". Vēl jo īpašāku, jo tas pie viena ir arī Mersedess.
Auto kā tālruņa aksesuārs
Kādēļ gan nē, jo tam ir gan sava aplikācija, gan tava iecienītā mūzika lielā skārienjūtīgā ekrānā pašā auto vidū un, protams, nesteidzīgas sarunas, tev žestikulējot, kamēr auto mikrofoni tevis teikto nodod klausītājam.
Šis auto var būt par mana "es" turpinājumu, jo ir patiešām veiksmīgi integrēts ar manu viedtālruni, ka prot uz ekrāna parādīt gan manu kalendāru, gan daudz ko citu. Un tālrunis šodien ir katra identitātes daļa.
Paskat tik, "ze fjučer", A klase ir gatava rītdienas iekārtām, jo ir tai tikai USB-C pieslēgvieta. Moderni, moderni..
Tikmēr, tas ir auto
Turklāt, glīts. Paskat, kas par radiatora redeles dizainu. Unificēta auto seja jaunākajiem MB modeļiem tev pat neļaus atpakaļskata spogulī saprast, ar ko esi saķēries, ar A klasi vai E klasi. Glītas līnijas, elegants tumšpelēks perlamutra krāsojums. Izskatās ļoti labi. Vācu mašīnām piemīt zināms "timeless" dizains, kaut līnijām paliekot modernākām, bet nelecot pakaļ kaut kādai modei un identitātes meklējumiem, kā to dara japāņi vai korejieši.
Auto apskatniekiem, protams, ir pieņemts runāt par dzinējiem, jaudām, komforta un sporta režīmiem. Vajag? Raugoties no šodienas viedokļa, moderns pilsētnieks pat logu šķidrumu vairs nelej pats, tādēļ jautājums, vai patiešām ir būtiski vai automašīnai dzinējs ir tāds vai šāds un piekare izgudrotāja uzvārdā? Moderns pilsētnieks atver A klases dzinēja pārsegu un ko viņš tur redz? Ar plastikāta vāku nopakotu "kaut ko" ar lielu MB zīmi pa vidu. Ak jā, un zina zirgspēkus. Tās arī ir visas zināšanas.
Bet ja nopietni, mums ir svarīgi, kā tas brauc, kā tas izskatās un vissvarīgāk - kā tas man liek justies!
Braucam!
Komforta režīmā auto ieskrienas un pārvietojas ļoti vienmērīgi, kaut motors rūc moži un maina dziesmu, kāpjot pārnesumos. To var dzirdēt, taču tas nav uzmācīgs, automašīnai patīk arī ripot, lai šoferis "čiliņā" nokļūtu līdz darbam, lapu izkrāsotajai Siguldai vai lielveikalam.
Uzsākot kustību, auto it kā pamostas no miega un rūciens pirmā roba grūdienā nereti ir jestrāks, nekā varētu sagaidīt no Mercedes līmeņa automašīnas. Kas ir loģiski, jo "mīkstāki" savā kustības uzsākšanā parasti ir lielāki un smagāki auto ar lielāku motoru.
Braukšanā ir tāda pamatīga sajūta. Auto, neskatoties uz mazāku izmēru un svaru, nekā MB sugas brāļiem, brauc ļoti stingri un "negāzelējas" pa ceļu. To pašu var teikt par piekari un šoferi sēdeklī. Arī bruģis, ņemot vērā mašīnas nelielo izmēru un svaru, tiek pievarēts visai ciešami. Lielāki Mercedes brāļi noteikti brauc mīkstāk, bet skaņas izolācija ir ļoti pat apmierinoša.
Dziesmas pārslēgt ar stūres rata pogām nav iespējams, bet var regulēt skaļumu un apturēt mūziku vai atskaņot tālāk. Nākamo dziesmu var dabūt, nospiežot ar pirkstu lielajā konsoles skārienjūtīgajā ekrānā vai arī izmantot touch paliktni labās rokas balsta galā, turpat, kur citiem auto ir ātrumpārslēgs vai arī "grozāmā" multifunkciju ripa.
Šajā gadījumā, līdzīgi kā ar skārienjūtīgajiem klēpjdatoriem kādu brīdi nevar saprast, kas ir ērtāk, sameklēt, kur ir "shortcut" poga vai arī vienkārši izstiept roku un ar pirkstu nospiest ekrānā. Dilemma _ grābstīties pa ekrānu braukšanas laikā vai sagaidīt luksoforu? Tomēr tas nebūs uz ilgu laiku, pie ērtībām pierod ātri.
Nu bet cēliens?.. Cēliens ir?
Mans rotaļbiedrs, ar ko "apskatām" auto, ātri vien atrod iestatījumus, kas ļauj izvēlēties ne tikai sportisku režīmu, bet arī sportisku "garu", piemēram, nomainīt krāsiņu ekrānā uz tādu agresīvāku, lai liktos sportiskāk :) Nopietni?!
Pats sporta režīms ir krietni skaļāks, nekā parastais komforta vai eko. Nez vai tā ir skaņa apslēptā skaļrunī, vai arī pastāvīgi uzturēti augstāki motora apgriezieni? Auto kļūst izteikti tramīgs, asāks, uzlabojas reakcija uz maniem histēriskajiem gāzes pedāļa spaidīšanas mēģinājumiem. Ko gan man tas atgādina? Ak jā, sajūtu līmenī esmu nokļuvis benzīngalvu uzķīlētā japāņu ielas rūcējā. Ar aktīvi sportisku sejas izteiksmi agresīvi mainu joslas joņojot pāri Kalnciema ielas dzelzceļa pārvadam. Tomēr apdzenot, ieskrējiens ir tāds pats. Ja MB īpašnieka dzīvē pietrūkst asuma, iespējams, tas der. Vai auto kļuva ātrāks? Nē. Vai mersim piestāv izlikties par to, kas nav? Nē. Vai man patika? Nē.
Lūk, ko es sagaidu no Mercedes - stilu, cieņu, gaitu, tehnoloģijas un šiku. Un šeit es liktu augstāko atzīmi auto noklusējuma režīmam, kas ir pilnībā atbilstošs auto svaram, izmēram un izskatam.
Un kā ar eko šmeko?
Ne īpaši :) Vismaz testa auto komplektācija īpaši zemāk par 9 litriem uz 100 km saskaņā ar mašīnas skārienjūtīgā ekrāna vizuāli bagātināto informāciju, nedod. Taču ņemsim vērā apstākļus – karsta vasaras diena, ārā 37.5 grādi, salonā gribas vēsumu, nervozs piektdienas vakars, cilvēkiem histēriski pametot pilsētu, kā bruņurupučiem skrienot uz ūdeni. Skaidrs, ka patēriņš cieš.
Bet tagad - interesantākais. Atnāk nākamā diena un auto mani pārsteidz. Jūrmala, kur kopā ar laiskiem luksusauto īpašniekiem baudu 50-60 km stundā garos pilsētas gabalus ar minimālu luksoforu skaitu un ātruma maiņu. Pēc tam braucu uz Rīgu, izvēloties apvedceļu. Ceļojuma galā auto patēriņš ir 4,6 litri uz 100 km. 4,6 Karl! Mana modernā eko šmeko pilsētnieka dvēsele dzied, jo pie šādiem cipariem pat hibrīda cena vairs neizskatās tik interesanti un es jau kalkulēju galvā, cik tieši, ņemot vērā sākotnēju auto cenu, mašīna man 5 gados ietaupīs piķi degvielā, salīdzinot ar citiem..
Ērtības braucot un parkojoties
Testēšanai pieejamais auto ir ar komforta paketi, ērtiem ādas krēsliem. Stūrei ir mazliet nolīdzināta apakša, interjerā dominē hroms un tumšpelēka āda. Stilīgas ventilācijas atveres un slēdži vedina atmiņās par 50 gadu radioaparātiem, jo vintidžs atkal ir modē. Lielie ekrāni mundri informē par dziesmām un briesmām. Auto atpazīst joslas un stūre dod nepārprotamu vibrējošu atgriezenisko saiti, tuvojoties ceļa malai. Spogulīši gan varēja būt lielāki, toties braucot atpakaļgaitā lieliski noder iebūvētās kameras, gan jau pierastā atpakaļskata kamera, kas ekrānā prot iezīmēt arī trajektoriju, gan papildus kamera platekrāna skatam, kas noderēs griežot laukā atmuguriski lielveikala stāvlaukumos, lai kādu nenobrauktu.
Aizmugurē vietas ir tik, cik ir, tāpat kā citiem kompaktklases auto. Sēdēt var, izgāzties nevar. Ja testētājiem ļautu ar testa auto vizināties uz Berlīni un atpakaļ, es pastāstītu, ko par šo auto domā mana mugura un aizmugurējie pasažieri, bet bez tā šoreiz būs vien jāiztiek. Sēdēšana ir visai zema , bet pārskata leņķis ir labs. Nav maza auto sajūta, blakussēdētāja klātbūtne jūtama sarunā, nevis ar plecu manā auras zonā. Vieta ir. Bagāžnieks arī normāls, iepirkumu maisi vai lidostas koferis ievietojas bez problēmām. Uzmanību, apmales, auto ir zems.
Verdikts
Viens no labākajiem kompaktklases auto, ar ko ir nācies braukt. Pilsētas auto, kas labi jutīsies arī uz ātriem Eiropas ceļiem. Tam ir izskats, ērtības, tehnoloģijas un tas ir pat taupīgs. Desmitniekā!
