Veho vairāk nekā 80 gadu sadarbība ar Mercedes-Benz

Veho sāka savu darbību 1939. gadā, taču uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau 1892. gadā. Šodien Veho ir viens no svarīgākajiem Somijas autobūves nozares dalībniekiem un joprojām ir uzticīgs savām ģimenes uzņēmuma tradīcijām.

Veho vēsture Somijā aizsākās 1892. gadā, kad vācu tehniķis Makss Greulings ar sievu un septiņiem bērniem pārcēlās uz Tamperi. Tamperē Greulings strādāja par sērkociņu fabrikas tehnisko direktoru. Galu galā ģimene Somijā un Tamperē iesakņojās tik dziļi, ka doma par pārcelšanos atpakaļ uz Vāciju tika atmesta.

Greulingu ģimenes otrais dēls Valters 1898. gadā uzsāka darba gaitas. Viņš sāka strādāt Mercantile 1904. gadā, un uzņēmums pārcēla savu galveno mītni uz Helsinkiem. Greulings, kurš joprojām bija Vācijas pilsonis, Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Stokholmā, bet drīz atgriezās Somijā un 1919. gadā ieguva Somijas pilsonību.

Somijas Mercedes-Benz importētājs

Pēc kara Valters Greulings kļuva par ievērojamu figūru tehniskajā tirdzniecībā un rūpniecībā. Viņš bija iegādājies visu Mercantile pamatkapitālu un līdz pat savai nāvei 1944. gadā bija uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Viņš bija arī radioaparātu rūpnīcas Helvar Oy galvenais īpašnieks un lielākais īpašnieks Oy Nikolajeff Ab, vecākās automašīnu tirdzniecības firmas Somijā, ko Sergejs Nikolajevs Helsinkos bija uzsācis jau 1904. gadā.

Nikolajeff pārstāvētās markas ietvēra amerikāņu General Motors un vācu Mercedes-Benz. 30. gadu globālajā politiskajā situācijā, kad dažādas automašīnu markas vairs nevarēja atrasties zem viena jumta, nobrieda ideja par pilnīgi jauna uzņēmuma izveidi, kas nodarbotos tikai ar Mercedes-Benz importu. Tas lielākoties piederētu tiem pašiem akcionāriem, kas Nikolajeff.

Topošā Oy Veho Ab statūti tika izstrādāti 1939. gada janvārī. Nosaukums Veho tika aizgūts no latīņu valodas vārda “transports”. Uzņēmuma dibināšanas sapulce notika 1939. gada 1. februārī viesnīcā Hotel Kämp, un 1939. gada 16. februārī uzņēmums tika reģistrēts komercreģistrā.

Dibināšanas sanāksmē piedalījās bankas prezidents Gērans Ēnrūts (Göran Ehrnrooth), kurš bija gan priekšsēdētājs, gan sekretārs, un Hjalmārs Krogiuss (Hjalmar Krogius), kuram bija tas gods būt par asociācijas dibināšanas memoranda līdzparakstītāju. Ehrnrootam, Krogiusam un Rūdolfam Oezeram no Vācijas piederēja pa vienai jauna uzņēmuma akcijai. Kopējais akciju skaits bija 500, no kurām Ehrnrooth pārstāvēja 499 akcijas ar pilnvaru. Oesera kungs tika ievēlēts Veho direktoru padomē, bet aprīlī atkāpās no amata. Göran Ehrnrooth bija Veho valdes priekšsēdētājs līdz 1949. gadam.

Veho pirmie gadi

Veho svarīgās attiecības ar Vāciju un Oezeru lielā mērā veidojās, pateicoties Floras Marijas “Maijas” Genecas kundzes darbam. Viņa bija Nikolajeff Oy viceprezidente, tirdzniecības padomes locekle un daudzējādā ziņā neatkarīgās Veho “krustmāte”.

Uzņēmums un Mercedes-Benz 1939. gada martā Helsinku Messuhall (tagad Töölön Kisahalli) notikušajā autoizstādē, kuras viens no apskates objektiem bija Mercedes-Benz 540 K Cabriolet B no Mercedes-Benz rūpnīcas Sindelfingenā, parādījās iespaidīgā veidā. Izstādes auto tika pārdots Somijā un uz rūpnīcu vairs neatgriezās.

Jau martā jaunais uzņēmums noslēdza līgumu ar Daimler-Benz par Mercedes-Benz importu līdz gada beigām. Daimler-Benz apstiprināja līgumu 1939. gada 5. septembrī.

1939. gadā automobiļu pārdošanas apjomi vietējā tirgū jau bija atguvušies no 1930. gadu depresijas, taču Somijas automobiļu skaits joprojām bija pieticīgs. Gadu pirms Veho izveides valstī bija 27 788 vieglie automobiļi, 18 284 kravas automobiļi un 3 021 autobuss. Lai gan pār Eiropu virmoja jauna kara draudi, somu ticību nākotnei veicināja 1940. gadā Helsinkos plānotās vasaras olimpiskās spēles un ekonomikas - īpaši kokrūpniecības - atveseļošanās 30. gadu beigās.

Veho savu darbību uzsāka īrētās telpās Kalevankatu 4, Kampi, kur tika izveidots viens no sava laika krāšņākajiem automobiļu tirdzniecības saloniem. Filiāli vadīja Martta Hiidenheimo, un automašīnas pārdeva Toivo Sirola. Neraugoties uz Ziemas kara sākumu, uzņēmuma pirmais finanšu gads noslēdzās ar 600 019,70 FIM peļņu.

Pēckara paplašināšanās periods

Pēc Otrā pasaules kara Veho sāka importēt britu Austin kravas un vieglās automašīnas un amerikāņu Kaiser automobiļus kā taksometrus. Līdz 1950. gadam Veho kļuva par lielāko automašīnu importētāju Somijā, un 1952. gadā, kad Helsinkos notika pirmā pēckara starptautiskā automobiļu izstāde, Oy Veho Ab bija liels stends.

Pirmā Veho servisa garāža tika atvērta 1950. gadā. Tomēr tas bija tikai uz laiku, jo 1953. gadā uzņēmums atvēra savu modernāko darbnīcu Helsinku Pitäjänmäki rajonā.

Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās Veho galvenā mītne pārcēlās uz jaunuzcelto Autotaloo Helsinku centrā. Šī pārcelšanās atspoguļoja Veho kā Somijas vadošā automobiļu importētāja un izplatītāja pozīciju. Atbilstoši Veho praktiskajai korporatīvajai kultūrai greznās telpas tika izmantotas ne tikai kā prestižs galvenais birojs un viegli pieejams automašīnu tirdzniecības punkts, bet arī kā centrālā rezerves daļu noliktava. Jau tolaik uz Pohjantorn jumta tika uzstādīta ikoniskā Mercedes-Benz emblēma.

Sešdesmito gadu sākums un automobiļu tirdzniecības liberalizācija iezīmēja jaunu laikmetu Veho: automobiļi tika pārdoti kā karsti pīrādziņi. Līdz tam par pārdošanu ārpus Helsinku lielpilsētas teritorijas rūpējās rajona dīleri, bet 1964. gada novembrī Veho atvēra savu pirmo filiāli ārpus Helsinkiem Kouvolā, kam 1965. gadā sekoja Tampere un Pori, bet 1966. gadā - Rauma.

Sešdesmitajos gados Veho nostiprinājās taksometru biznesā, un 1964. gadā Rietumvācijā tika organizēts pirmais taksometru rallijs. Taksometru rallijs kļuva par tradīciju, kas turpinājās daudzus gadus līdz pat 2000. gadiem. 1969. gadā uzņēmums svinēja 30 gadu jubileju, un 1969. gadā Herttoniemi tika atvērta jauna servisa garāža. Mercedes-Benz jau tajā laikā bija Veho uzņēmējdarbības pamats, lai gan arī citām pārstāvētajām markām, piemēram, Audi un Austin, bija liela nozīme.

Gadsimta pēdējās desmitgadēs pūš pārmaiņu vējš

20. gadsimta 70. gados Veho zīmola klāstā notika daudzas izmaiņas. Veho un Audi ceļi šķīrās 1974. gada beigās, un nākamā gada sākumā tos nomainīja BMW, radot šaubas par divu lielāko vācu zīmolu līdzāspastāvēšanu zem viena jumta. 1976. gadā tika uzsākts arī Honda imports, un tajā pašā gadā Veho kļuva par otru lielāko automobiļu importētāju valstī.

Astoņdesmito gadu uzplaukuma laikā automobiļu pārdošanas apjomi valstī strauji pieauga, un arī Veho piedzīvoja vairākus rekordus. Somijā 1989. gadā tika pārdoti gandrīz 177 000 jaunu vieglo automobiļu. Tomēr deviņdesmito gadu sākumā iezīmējās lejupslīde, kas būtiski ietekmēja arī automobiļu tirgu. Lejupslīdes gadi daļēji aizēnoja Veho importu un Itālijas automobiļu zīmolu Fiat un Alfa Romeo, ar kuriem Veho bija saistīts 80. gadu vidū un 90. gados, pārdošanu.

Desmitgades beigās gan pasažieru, gan komerctransporta līdzekļu tirdzniecība atjaunojās, un 1998. gadā Veho atvēra jaunu komerctransporta līdzekļu centru Lommila, Espoo. Citroën imports un pārdošana sākās 1997. gadā. Veho veikals Olar Espoo tika atvērts 1999. gadā.

Jauna tūkstošgade, jauns tirgus

2000. gadu sākumā Honda importa darbības tika nodotas Honda Finland Oy, bet pārdošana turpinājās tāpat kā iepriekš. 2006. gadā Veho spēra pirmos soļus starptautiskās darbības virzienā, kad uzņēmums paplašināja savu darbību Zviedrijā un sāka darboties automobiļu mazumtirgotājs Veho Bil AB.

Nozīmīgs pagrieziena punkts Mercedes-Benz attiecībās ar Somiju tika sasniegts, kad 2013. gadā Valmet Automotive uzsāka Mercedes-Benz A sērijas modeļu ražošanu Uusikaupunki automobiļu rūpnīcā. 2017. gadā tika uzsākta arī GLC SUV modeļa ražošana. Šobrīd Uusikaupunki rūpnīcā katru gadu tiek saražots sešciparu skaits jaunu Mercedes-Benz automobiļu pasaules tirgum, un tā ir nozīmīgs Mercedes-Benz stratēģiskais partneris.

Desmitgades beigās arī Veho spēra lielu soli uz priekšu. 2019. gads iezīmēja gan atgriešanos pie saknēm, gan nozīmīgu stratēģisku soli uz priekšu Veho, jo uzņēmums atteicās no visiem citiem zīmoliem un koncentrējās uz sadarbību ar Daimler un Mercedes-Benz. Lēmums pārdot pārējos zīmolus bija uzņēmuma lielākā stratēģiskā un kultūras pārmaiņa desmit gadu laikā.

Saskaņā ar savu jauno stratēģiju, kuras pamatā ir Mercedes-Benz, 2019. gadā Veho iegādājās Silberauto uzņēmējdarbību Igaunijā un Lietuvā, tādējādi kļūstot par lielāko Mercedes-Benz vieglo un kravas automobiļu dīleri un servisa pakalpojumu sniedzēju Baltijas valstīs. 2021. gadā Veho iegādājās Latvijas Mercedes-Benz dīleri Domenikss. 2021. gada decembrī Veho grupa parakstīja līgumu ar Mercedes-Benz Sverige AB par Mercedes-Benz kravas automašīnu un rezerves daļu izplatīšanas pārņemšanu Zviedrijā, izmantojot šim nolūkam izveidotu atsevišķu meitas uzņēmumu.

Šobrīd Veho ir vadošais Mercedes-Benz Group AG un Daimler Truck AG ražoto vieglo un kravas automobiļu dīleris un izplatītājs piecos tirgos: Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.